Tā tas patiešām arī ir – bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācija attiecas uz saimniekošanas veidu, bet tas nenozīmē, ka tāpēc nevajadzētu pirkt bioloģisko pārtiku. Galvenais iemesls, kāpēc zemnieki, bioloģiskās lauksaimniecības aizsācēji, izvēlējās bioloģisko saimniekošanu, bija rūpes par savu veselību un vidi, jo saindēšanās ar sintētiskajiem pesticīdiem ir ļoti nopietna arodveselības problēma, un piesārņojums ar tiem ir vides problēma. Mūsu nauda ir kā vēlēšanu biļetens – kā patērētāji mēs varam izvēlēties, kādu biznesu atbalstīt un par ko maksāt, tajā skaitā varam atbalstīt tādu biznesu, kas nodrošina gan strādājošajiem un kaimiņiem, gan videi mazāk kaitīgu ražošanu un kas vienlaikus ir labāks arī lopiem un mājputniem, jo nodrošina sugas prasībām atbilstošāku dzīvi, un tā ir bioloģiskā lauksaimniecība. Nav iemesla apgalvot, ka bioloģiskās lauksaimniecības prasības neietekmē produktu sastāvu: produktos, kas nav dāsni apkaisīti ar dažādām indēm, ir krietni mazāk pesticīdu atliekvielu, turklāt ir arī stingri noteikumi, kādas «piedevas» bioloģiski audzētos produktos drīkst būt. Ja tās pārsniegtas, saražoto nedrīkst pārdot kā bioloģiski audzētu preci. Ir arī prasības vides tīrībai, proti, ļoti piesārņotās teritorijās bioloģisko saimniecību izveidot nevar, bet jaunpienācējām – saimniecībām, kuras pretendē uz šo statusu, – noteikts divu gadu pārejas periods, kad tās saimnieko bioloģiski un ievēro visas prasības, tomēr vēl nedrīkst savu produkciju pārdot kā bioloģisko.
Sertificētos produktus vari atpazīt, ja zināsi tiem piešķirto marķējumu: zaļo lapiņu.
Latvijā ražotiem produktiem nereti, blakus lapiņai, atradīsi arī pakavu. 
Tālāk lasi pats:
- Stenfordas zinātnieku pētījums – citu pētījumu analīze, secina, ka izvēle par labu bioloģiskajai pārtikai par samazināt pesticīdu atliekvielu un pret antibiotikām izturīgo baktēriju uzņemšanu (Smith-Spangler, 2012)
- Sistemātiska literatūras analīze liecina, ka bioloģiski audzētā pārtikā ir vairāk antioksidantu, zemākas kadmija un pesticīdu koncentrācijas, salīdzinot ar konvencionāli audzēto pārtiku (Barański, 2014)