Šādu apgalvojumi autori domā, ka drošās robežas ir tās, kuru normas noteiktas likumos. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes dati liecina, ka gandrīz puse Eiropā nopērkamo produktu satur pesticīdu atliekvielas, bet tikai pāris procentos gadījumu tiek pārkāptas likumā noteiktās vērtības. Bet – cik tās ir drošas? Medicīnā jaunu medikamentu iedarbības noteikšanai veic klīniskos testus pēc tam, kad testi ar dzīvniekiem un aprēķini parādījuši zāļu iespējamo iedarbību. Nereti klīniskajos testos jaunās zāles tomēr uzvedas citādi, nekā gaidīts. Savukārt pesticīdu ietekmi uz cilvēkiem nosaka modelējot un testos ar dzīvniekiem, un neviens tos nepārbauda klīniskajos testos, kur nu vēl nelielu devu ilgtermiņa ietekmi.
Piemēram, normatīvie akti hormonālo sistēmu graujošo vielu noteikšanai vēl aizvien kavējas – līdz ar to arī šo īpašību izvērtējums pesticīdu izvērtēšanas procesā ir nepietiekams, un šobrīd piedāvāto likuma projektu vides un veselības eksperti kritizē kā vāju. PAN – Europe (aktīvisti pret pesticīdiem) aplēsuši, ka 5-9 augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas varētu tikt aizliegtas to hormonālo sistēmu ietekmējošo īpašību dēļ. No tām sešas ir Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sastāvā (abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukanazols, tiakloprīds). Šīs vielas izmanto mūsu uzturam svarīgu kultūraugu aizsardzībai – dārzeņiem, augļiem, labībai.
Izstrādājot likuma normas, katra pesticīda iedarbība tiek vērtēta atsevišķi, taču ikdienā mēs reti saskaramies tikai ar vienu pesticīdu. Summējot visas jomas, kur ar tiem sastopamies, parasti tas ir kārtīgs pesticīdu kokteilis, ko baudām. Diemžēl visa šī lēruma kopējā iedarbība netiek pārbaudīta, jo metodes tikai attīstās. Piemēram, bišu saimju bojāejas cēloņu analīze liecina, ka dažādi pesticīdi un citi faktori mijiedarbojoties var izraisīt tik nepatīkamas sekas, ko iepriekš, izsniedzot atļaujas pesticīdu izmantošanai, nevarēja paredzēt.
Lasi tālāk: