Tā gluži nav, ka bioloģiskā lauksaimniecība kategoriski iestātos pret jaunām tehnoloģijām, tikai pirms katras jaunas idejas ieviešanas vajag pārliecināties, kādas ir gaidītās un kādas ir nevēlamās ietekmes. Attiecībā uz ģenētiski modificētajiem organismiem līdz šim absolūti lielākā daļa šādu augu tika radīti, lai varētu palielināt pesticīdu daudzumu.
Tajā pašā laikā ir ģenētiski modificēta kokvilna un baklažāni ar baktērijas gēnu, un tas patiešām samazina sintētisko pesticīdu patēriņu, jo paši augi izdala kukaiņiem netīkamu vielu. Izklausās labi, vai ne? Iespējams, nākotnē bioloģiskajai lauksaimniecībai vajadzēs pārskatīt savu attieksmi pret ĢMO. Taču arī kukaiņi nav muļķi. Viņi pielāgojas un kļūst izturīgāki pret ģenētiski modificētiem baklažāniem, tādēļ ik pa laikam nākas modificēt jaunos augus. Tas ir tehnoloģiski sarežģīti un dārgi un padara zemniekus atkarīgus no augsto tehnoloģiju firmām. Vai ieguvums ir tā vērts? Vai tos pašus rezultātus nevar gūt citādi?